...

autors: mazaa_riebiigaa [dzejoļi]

Kā notraukta asara
manī nakts skumst.
Tas nav rudens, ziema, bijusī vasara,
tikai šis mirklis manā sirdī tumst

No rietošas zvaigznes, kas apvārsni skauj
manas lūpas pēdējo dzīvības lāsi ārā rauj.
Bez jēgas vārds pie vārda skaujas
un tavas domas ar manām kaujas.

Kā notraukta asara,
jo nekas vairs nav tā.
Ir vienalga kā bija.
Vai bija kaut kaa?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
galvaskauss	2005-11-25 22:55
traki gan
galvaskauss	2005-11-25 22:55
traki gan
klusaisMiileetaajs	2005-11-25 23:07
Bet kāpēc nepieminēji pavasaŗi..? Vispār sūdu būšana, kā pareizi atzīmēja galvaskauss. :))
betbetmens	2005-11-25 23:10
kur jūs tik strauji ar komentāriem (ņemot vērā ,ka šo būs divas nedēļas jākomentē) ?
mazaa_riebiigaa	2005-11-26 00:07
:DDDD tas bija reaali- betmen! :D
citagaisma	2005-11-26 00:36
neko, varēs izvērstie un attīstīt domu;) Es, piemēram sapņoju no Saules lāsteku nosist, lai saslidītos;))))
Smaragda	2005-11-26 14:25
atskaņu meklējumi? Nu nelāgi, jo atkal kāds cilvēkbērns skumst.
Marlii	2005-11-26 16:16
Da nekā jau nebija:) Ja vienalga...
galvaskauss	2005-11-26 18:20
es sēžu un raudu
_maGic_	2005-11-26 19:17
Man gan ļoti pat patika!=)
Plaanpraatinjsh	2005-11-26 22:36
man arī patika
Plaanpraatinjsh	2005-11-26 22:37
atsūti savu kailfoto
Plaanpraatinjsh	2005-11-27 00:10
joprojām turpina patikt

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!