Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mitrais prieks

aiz skausta
klusa jūras atbalss,
kā bangu šļakas
mitrums lien.

un sākums
atgādina sevi
ka mūsu mūri
nieks vien ir.

vai tāpēc noskumt,
ka par zivi
nav lēmis jautrais
Dieva prieks.

vai labāk būt
man ir par seeni
kam mīlas glāstos
tārpi lien.

ir labi man
vai nejauks, jauks
kad tikai pilns
mans prieka trauks :)
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-11-25 23:36 
Vot, šitā ir laba un optimistiska dzeja! Pohs pat tārpos saskata, kaut arī klusus,
bet tomēr nenoliedzami kaislīgus mīlētājus. :)) Tā turpināt!
 Plaanpraatinjsh  2005-11-26 05:18 
labi gan
 galvaskauss  2005-11-26 06:41 
kaut kas muļķīgs
 klusaisMiileetaajs  2005-11-26 09:38 
Galvaskauss gudrāks par visiem, ko? Sen nav dabūjis pa ķobi. :)))
 Smaragda  2005-11-26 14:26 
undīne
 pooh  2005-11-26 14:28 
muļķīgs, tas ir subjekt;ivi un pilnībā atiecas uz subjekta skatu. Es drīzāk teiktu -
banāli. Bet banalitāte joprojām ir topā. Seriaāli, realitātes šovi (kurā maz kā
reāla), dziesmas ar vienādu bezgala jauki izmasētu un piemilīgu dupsīšugrozīšanu.

banalitātes laikmets.
Kad rakstu, ko tiešām paliekošu, tas netiek uztverts, jeb to
uztver tikai retais. tamdēļ pašlaik man ziepeņu perjods ;)
 klusaisMiileetaajs  2005-11-26 14:45 
Nu, Poh, tu baigi laid! Es ta domāju, ka šis ir viens no labākajiem taviem darbiem un
vairākiem ieteicu, lai atnāk uz šejni un izlasa, bet tu viņiem un reizē arī man ar
savu piebildi iespļāvi ģīmī.. labāk būtu klusējis. :(
 pooh  2005-11-26 14:58 
Nekur es nešpļāvu. Miljoni, simti miljonu skat;as seri;alus, un nemaz nejūtas
apspļaudīti :)
Ir lietas, kurasir jaunas, nebijušas, bet ir lietas, kuras ir vecas,
kā pasaule, un vārdi, kas jau teikti un teikti. Un nekas tur nav īpaši nedz jauks
nedz nejauks, ja kādam tīk skatītioes banālajā mēmnesnīcā, kas nu jau simtusmiljonus
gadus īpaši nemainās. Mīlētājiem teikt vienus un tos pašus vārdus, skatoties gluži
tajās pašās zvaigznēs.
Vārds banāls, nav lamu vārds, tas ir apzīmējums būt`bai, kam
vecam, pavalkātam, gluži kā džinsiem, kas tagad modē bieži ar izberztiem
caurumiem.
Varbūt vienkārši ir jābūt gatavam lietas saukt vārdos, kas tās apzīmē. Un
ne mana vaina, kad cilvēki mīl liekuļot sevī. Un tas pat ir savā ziņā skaisti.
Man
patīk vairāk absurdas tēmas. loģiski nereālas. Bet tās atkal citiem nepatīk.
Nekas
īpašs, nekādi spļāvieni, apzimējumi, būtības faktuāls atreferējums, un tikai;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?