mitrais prieks
aiz skausta
klusa jūras atbalss,
kā bangu šļakas
mitrums lien.
un sākums
atgādina sevi
ka mūsu mūri
nieks vien ir.
vai tāpēc noskumt,
ka par zivi
nav lēmis jautrais
Dieva prieks.
vai labāk būt
man ir par seeni
kam mīlas glāstos
tārpi lien.
ir labi man
vai nejauks, jauks
kad tikai pilns
mans prieka trauks :)
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2005-11-25 23:36 |
Vot, šitā ir laba un optimistiska dzeja! Pohs pat tārpos saskata, kaut arī klusus, bet tomēr nenoliedzami kaislīgus mīlētājus. :)) Tā turpināt! |
Plaanpraatinjsh |
2005-11-26 05:18 |
labi gan |
galvaskauss |
2005-11-26 06:41 |
kaut kas muļķīgs |
klusaisMiileetaajs |
2005-11-26 09:38 |
Galvaskauss gudrāks par visiem, ko? Sen nav dabūjis pa ķobi. :))) |
Smaragda |
2005-11-26 14:26 |
undīne |
pooh |
2005-11-26 14:28 |
muļķīgs, tas ir subjekt;ivi un pilnībā atiecas uz subjekta skatu. Es drīzāk teiktu - banāli. Bet banalitāte joprojām ir topā. Seriaāli, realitātes šovi (kurā maz kā reāla), dziesmas ar vienādu bezgala jauki izmasētu un piemilīgu dupsīšugrozīšanu.
banalitātes laikmets.
Kad rakstu, ko tiešām paliekošu, tas netiek uztverts, jeb to uztver tikai retais. tamdēļ pašlaik man ziepeņu perjods ;) |
klusaisMiileetaajs |
2005-11-26 14:45 |
Nu, Poh, tu baigi laid! Es ta domāju, ka šis ir viens no labākajiem taviem darbiem un vairākiem ieteicu, lai atnāk uz šejni un izlasa, bet tu viņiem un reizē arī man ar savu piebildi iespļāvi ģīmī.. labāk būtu klusējis. :( |
pooh |
2005-11-26 14:58 |
Nekur es nešpļāvu. Miljoni, simti miljonu skat;as seri;alus, un nemaz nejūtas apspļaudīti :)
Ir lietas, kurasir jaunas, nebijušas, bet ir lietas, kuras ir vecas, kā pasaule, un vārdi, kas jau teikti un teikti. Un nekas tur nav īpaši nedz jauks nedz nejauks, ja kādam tīk skatītioes banālajā mēmnesnīcā, kas nu jau simtusmiljonus gadus īpaši nemainās. Mīlētājiem teikt vienus un tos pašus vārdus, skatoties gluži tajās pašās zvaigznēs.
Vārds banāls, nav lamu vārds, tas ir apzīmējums būt`bai, kam vecam, pavalkātam, gluži kā džinsiem, kas tagad modē bieži ar izberztiem caurumiem.
Varbūt vienkārši ir jābūt gatavam lietas saukt vārdos, kas tās apzīmē. Un ne mana vaina, kad cilvēki mīl liekuļot sevī. Un tas pat ir savā ziņā skaisti.
Man patīk vairāk absurdas tēmas. loģiski nereālas. Bet tās atkal citiem nepatīk.
Nekas īpašs, nekādi spļāvieni, apzimējumi, būtības faktuāls atreferējums, un tikai;) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|