Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tik karsti?

pa kuru ceļu tu gāji?
pa kuru ceļu tagad skrien?
vai es tevi tik ļoti nobiedēju,
daiļo ceļiniek?
es neko ļaunu negribēju,
tikai valdīt pār sevi neprotu,
tavās acī eņģeli redzēju
un šķiet pat nesamākslotu.
vai tālu tu aizbēgi jau?
vai manas sarkanās acis
tik daudz uguns izstaro?
tu teici - skatiens nogalina,
es teicu - skatiens valdzina.
mēs nesaprātāmies,
uguns iekš manis
bija par karstu tev,
tavs ceļš šķiet uz Ziemeļpolu,
sniegi ir domāti tev!
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-11-26 00:35 
sarkanas acis ir trušiem, bet viņi nekad neies uz Ziemeļpolu. Tālāk par tundru viņus
neaizdzīt, goda vārds!
 citagaisma  2005-11-26 00:43 
Spiritus, samierinies, tā gadās. Spiritus nesamierinies, var būt arī savādāk;))))
 Smaragda  2005-11-26 14:28 
Taas sajuutas ir vai vienkaarshi vaardi?
Celji, necelji. Dazhreiz nav lemts tiem
krustoties, dazhi celji iet tikai paraleeli. Tramvaja sliedes ar dzelzhainu mirdzumu.
 spiritus  2005-11-26 15:14 
viss, ko kāds raksta ir sajūtas. tikai transformētas, iespējams pārveidotas. sajūtas
var virknēties arī nereālās situācijās, kurās šķietami viņas figurē un iederās.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?