Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

trako naktstauriņi šonakt

I
bet tonakt bija karsti
un gaismas mocīja mūsu divvientulību
tavas un manas
lūpas
miklas uz manām un tavām plaukstām
izsmērējās
diezgan pretīgi
es smējos un griezos
virpulī
ap sevi un atirušo svārku vīli
lai muktu
no tiem visiem
bezacainiem krēsliem
tādiem pašiem kā tu

20.11.2005.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2005-11-21 09:45 
Man arī vienreiz, kad pārdēros, iznāca apvemt krēslu! :))) :)))
 Drusts  2005-11-21 10:43 
Liecika:):) pat ļoti Tevis personiski!?:) sasmaidijos- uzķēros uz Tavas vīles:)
 liecika  2005-11-21 11:55 
kad pārēdies?
 klusaisMiileetaajs  2005-11-21 13:37 
Krēsliem nav, bet taburetkām gan ir acis. Un ko viņi, šie ķebļi, redz? :)
 liecika  2005-11-21 14:07 
laimīgie, ne?
 spirkalka  2005-11-21 15:12 
re kaa, Drusts sasmaidiijaas, Plaanpraatinjsh paardzeeraas un veema, bet Spirkalka
saka vienkaarshi - skaisti!:)
 liriskais_purva_udrs  2005-11-21 17:35 
kas tev pretīgi.. pagaidi, ka es tev ko citu izsmērēšu.. tad varēsi teikt, ka
pretīgi.
 AKAA  2005-11-23 08:23 
... tādiem pašiem kā tu...
super!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?