Astoņpadsmitais rīts novembrī..

Tas iesnieg ar baltu pirmo sniegu,
Tas aidzen vēl tikko dzimušu miegu..
Tas pieceļ kafijas pirmajai krūzei
Liek iznākt no drēbjskapja sārtajai blūzei..

Ir acis vaļā, tās skatās uz rītu..
Man ir pilnīgi skaidrs kurā zemē es mītu..
Kur sāpe ir liela, cik liela ir mīla..
Bet tā mana zeme, kaut arī vīla..