misticisma murgi

Domāju, tagad tev
Beidzot septiņus soļus es priekšā,
Bet,
metot skatu atpakaļ, sajēdzu:
atkal apsteigta es
Šķita, izcirtu visus ērkšķukrūmu barus,
Bet nē,
Jau tūkstošiem jaunu slej savus zarus
Pret vakara pelnainām debesīm
Un svin drūmu uzvaru
Pār mani.
Pāris svētsvinīgu kraukļu
Skaita pantus
Par mīlu un brīvību
Kāda vien aizsaulē valda
Klusums tik spēcīgs-
Spocīgi apaug mani vārdi ar zāli, ar sūnām
un ķērpjiem
Rakstīts vārds top neīsts
Citādāk tu mani tagad tā nenīstu.
Es izsaucu viņas garu uz
Vienu marta spiritisma seansu
Cenšos sazināties,
Ko gan tā dara?
Ar kādu ingvera pulveri tevi apber,
Ka arvien vēl tu apburts?
Vēlos tavu prātu, tavas dievīgās rētas,
sāpes, dubļus, nešķīstību!
Un grēku.
Atņemt.
Lai topu nolādēta
Un mūžu bezgalības.
Kāp šajā dobē un izspārdi ziedus!
Jo tā tiki mācīts
Ak, skolnieks-
Labi tev iznāk!
Be ne uz pusi
Kā man.
Rīts. Un nu jau es priekšā.