BBAF*

autors: betbetmens [dzejoļi]

es pirku visdārgākās tapetes
savai mazajai brezenta teltij
man saltu vilšanos mārtiņi nes
siltums svecītē
vairāk kā zeltos
un kāda nojausma gaisā tvan
vien grūti tā pateikt par sevi
viss laicīgai miesai investēts man
mūžībai
ubadzes tarbu vien devu

*betbetmena atbalsta fonds

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
citagaisma	2005-11-17 15:27
Ou! Tu progresē:)))) Būsi gana pasmēlies no sarkasma, atradis citu ezeru:))) Man patīk!;)
Drusts	2005-11-17 18:43
Betbetmen.. gan jau ir kautkā savādāk,bet sajutu $o kaa biznesa nesezonas nostaļģiju?:)
citagaisma	2005-11-17 20:44
Drust, izlasi vēlreiz. Šim dzejolim ir plnīgi cita intonācija, šitas ir nopietns. [kaut gan nešaubos ne mirkli, ka atgriezīsies arī labāk pazīstamais BBM ;)]
malva	2005-11-17 23:58
abi labi. es domāju - i nopietnie, i nenopietnie. nopietni
klusaisMiileetaajs	2005-11-18 00:35
Katrs tērē savu naudu, kur grib un iedomājas. Tomēr vajadzēt veidot kaukādus uzkrājumus, iestāties otrā līmeņa penzijā, vai, lai vecumdienās nevajdzētu ubagot. Varbūt autors tieši uz to savā darbā vērš mierīgo iedzīvotāju skatu?
Marlii	2005-11-18 02:06
Nevajadzēja pirkt tik dārgas tapetes:)) Silts smaids Tavā "ubadzes tarbā":)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!