Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

smadzeņu dzidrajā jūrā
savu pēdējo domu velku

aiz nebūtības karstajām frontēm
es griežu slīpas paralēles

nožņaudzies zirnekļu tīklos
stāv portrets izplūdis ēnā

es nevēlos apsēsties dzelmē
tik pakutināt ribas tai

nespēju pretoties ellei
ceļš uz turieni ir dubļains

iegravē manu ķermeni
es dzīvošu mūžīgi
Viedokļi par dzejoli
 Ostups  2005-11-17 15:41 
3.pants pārāk piesātināts, 4.pants ir burvelīgs ... lasiet silikonmasteru, būs vēl te
dažas baigās bumbas! tas točna!
 Plaanpraatinjsh  2005-11-17 17:56 
Ha.ha,ha, paarsmieties var visu sho lasot,tad kusti ribas vai kaut ko kustiigaaku, Tu
jau zini ko es ar to domaaju un laid uy elli buus miers.
 citagaisma  2005-11-17 18:33 
Man atkal pēdējā divrinde likās it kā pa tēmu. Bet šitas drusku šokēja:
"smadzeņu
dzidrajā jūrā
savu pēdējo domu velku" - Tu gribi teikt, ka tur vairs nav ne pelēkās
ne baltās vielas??? Daaaa...:)
 Drusts  2005-11-17 18:40 
Kas tas ir ?! - tas ir kautkur tepat sasodīti patīk!:) Paldies silikonmaster!
 Plaanpraatinjsh  2005-11-17 21:36 
Pirmais pantinjsh liek domaat,ka Tu beigsi dzejot,to gan nedari, Tev noteikti
jaadzejo.
 klusaisMiileetaajs  2005-11-18 00:38 
Man sāka sāpēt galva. Labāk ej jūrā kopā ar Drustu zvejot, silikons peldot pa virsu,
bet šitādus dzejoļus neraksti!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?