Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es tevi zaudēju...


Es tevi zaudēju- tā nemanot un klusi,
Un tagad skumstot domāju-kāpēc?
Pa kuru laiku stīga pārplīsusi,
Ko abi dziedot strinkšķinājām mēs?

Vai attālums mus šķīra vēsmu pūšot?
Vai attiecībās nebij`patiess glāsts?
Mēs nesasilām karstu elpu dvešot,
Pavisam īss bij`mūsu mīlas stāsts.

Ar prātu gribētu es tevi atgūt,
Un pazaudēto atsaukt atmiņā.
Tik jūtas nemāku ar varu atgūt-
Tās ieslīgušas dziļā nemaņā.

Es gribu mīlu-patiesu un kvēlu
Lai dievina kāds mani vienīgo.
Bet laikam viss jau ir par vēlu,
Vairs neaizdegšu liesmu dzisušo.

Kaut kas ir dzisis manī-negribu vairs mīlēt
Vai dzīves rīkstes pārāk situšas?
Par to es nevēlos vairs runāt,
Jo manas sāpes nav vēl rimušas.
Viedokļi par dzejoli
 Ostups  2005-11-17 20:52 
old school is back to make you poop on the white page!
 breaklown  2005-11-17 20:54 
man patiik!!!
 Plaanpraatinjsh  2005-11-17 21:44 
Taa jau ir ar tiem glaastiem, nekad nevar saprast cik tie ir patiesi,vajag kaartiigu
tveerienu,lai visas lenciites paartruukst pashas no sevis aiz vispaareejaa
uzbudinaajuma,
 klusaisMiileetaajs  2005-11-18 01:04 
Kaut arī mazliet klibo ritms, tomēr dzejolis ir manā gaumē. Te vismaz smadzenes
neizmežģīju, kā citu censoņu darbos,kuros izmisīgi meklēju neeksistējošu racionālo,
negribēdams sev atzīties, ka autors bezcieņā pret lasītāju nemaz nav papūlējies to
radīt. Vai puņķī uz ietves var ieraudzīt spļāvēja dvēseli?
Bet Gutai ir laba dzeja.
 _maGic_  2005-11-19 12:16 
Man arī patīk-vienreizēji!=)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?