Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es tevi zaudēju...
Es tevi zaudēju- tā nemanot un klusi, Un tagad skumstot domāju-kāpēc? Pa kuru laiku stīga pārplīsusi, Ko abi dziedot strinkšķinājām mēs? Vai attālums mus šķīra vēsmu pūšot? Vai attiecībās nebij`patiess glāsts? Mēs nesasilām karstu elpu dvešot, Pavisam īss bij`mūsu mīlas stāsts. Ar prātu gribētu es tevi atgūt, Un pazaudēto atsaukt atmiņā. Tik jūtas nemāku ar varu atgūt- Tās ieslīgušas dziļā nemaņā. Es gribu mīlu-patiesu un kvēlu Lai dievina kāds mani vienīgo. Bet laikam viss jau ir par vēlu, Vairs neaizdegšu liesmu dzisušo. Kaut kas ir dzisis manī-negribu vairs mīlēt Vai dzīves rīkstes pārāk situšas? Par to es nevēlos vairs runāt, Jo manas sāpes nav vēl rimušas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|