Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nozjeela

Es staavu pi kraujas malas
Un raugos kur taalumaa saule aust.
No maakonjiem birst lietus asaras,
Taas manas beedas naak paust.

Es skatos, tur dzilji lejaa
Mana dveesle kritusi.
Baiss aukstums iesitas sejaa
Un sirdii saapiigi ieduras.

Par veelu naak mana atzinja,
Ka paari ir dariits par daudz.
Par veelu saak birt asara,
Ko nozjeelaa mana sirds pauzj.

Es staavu pie kraujas malas
Un raugos kaa dzilji lejaa,
Ir dveesles akmenjos nomestas
Kaa tumshaa,tumshaa ejaa.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2005-11-17 21:20 
Kaa Tev tur iisti gadiijaas ar to krishanu,greekaa vai,nu nekas tas paaries un ej
nost no kraujas malas.
 klusaisMiileetaajs  2005-11-18 01:07 
Pareizi! Ej labāk smiltiņās padraiskoties! :))
 _maGic_  2005-11-19 12:18 
Pazīstamas šīs sajūtas, tāpēc tik tuvas šīs dzejas rindas! Taču ar laiku viss pāriet
un nokraujas mesties mēs varam atļauties tikai dzejā..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?