Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Asara

Es nespēju izskaidrot notiekošo,
Es nezinu kā man izbēgt no tā
Es nevelos to, bet dvēsele mana ievainotā
Izplūst tā ar sāļām asinīm caur manām piekraptām acīm,
Es cenšos to pārtraukt,bet brūce tik stipra,
Ka man nav spēkos to apstādināt.
Katra lāse kritusī un atmiņas par tevi manā galvā raisīties sāk,
Atmiņas par tevi,enģelīt no elles...
Viss ir beidzies un manī tik brūce kā pierādijums par tevi ir!
Brūce ir tik spēciga,kad vienīgais kas spēj tai līdzēt ir laiks...!
Viedokļi par dzejoli
 citagaisma  2005-11-17 15:32 
Neceri, laiks nelīdzēs!:)))) Un, ja līdzētu, par ko tad Tu rakstītu;)
 galvaskauss  2005-11-17 17:21 
kur tad tev taadas skumiigas domas
 Jeny_  2005-11-18 01:07 
Laiks rada tikai kreveli uz brūci, bet ja prasmīgi ārtē var saddziedēt..!
 klusaisMiileetaajs  2005-11-18 01:14 
Es arī neko nevaru palīdzēt. Vismaz ar marli, ja mājās ir to pušumu apsedz! Nekas
cits tev neatliks,kā iet pie traumatologa vai vismaz pie ģimenes ārsta. Uz to, ka
laiks dziedēs, neceri! Tā kā bērns! Jāapskatās anketā, cik tev gadu. Tiks vēl iekšā
vainā kāds bacilis un tad būs vēl trakāk!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?