Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
MS XIII
tur ārā līst bet
ne tā kā ļoti caur kailiem zariem [naktī bija vējš un lapas pa ielam un ceļiem devušās prom gan noviz vēl mānīgā zeltā līdz rudā rūsa atmaskos melus] kafija rūgta un melna domas un vārdi samirkuši pelēki un smagi un baltā dāma pļāvēja [pati protu sienu pljaut(i) pati `skapti kapināt] tāds jaux un saprotošs biedrs un draugs * * * es noliecos un nokrītu ceļos pie rudens lapu klātās zemes [tavas kājas minušas tās] es elpoju drusku dzestro un rūgteno gaisu [tu esi elpojusi to] es eju es noliecos klūpu es elpoju redzu tikai tu..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|