Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kaut atļāvi atnākt man citriz

Kad gāju no tevis ikreiz`
Man palika vientuļi, skumji
Kaut atļāvi atnākt ar` citreiz
Es jutu, ka drīz tā vairs nebūs

Kad skūpstīji mani tik saldi
Es visam tam gribēju ticēt
Domāju, vai nav tik tie maldi
Baidījos, un tomēr ticēju tev

Laime bij` salda, bet izkusa
Kā sniegi kad pavasar`s nāk
Mīla un laime, kas izdzisa
Nekad vairs neticēs tev

Kad aizgāju pieņēmās vēji
Satumsa diena un sasala sirds
Viss dzīvē, pēkšņi, pagriezās spēji
Kaut atļāvi atnākt man citreiz
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-11-15 21:04 
Vot, šitais dzejolis ir gandrīz par mani, bet kāpēc tās beigas atkal tādas.. nu,
tādas, ka žmiedz nost ticību sievietēm?
 Plaanpraatinjsh  2005-11-15 21:09 
No mīlestības neko nesaprotu un neviens man neko arī nepaskaidro. Kāpēc kādam aizejot
- sasalst sirds, es parasti pērku cūku sirdis un saldētavā viņas tiešām sasalst.
Nesaprotu.
 galvaskauss  2005-11-15 21:56 
Mīlas lirika vajadzīga un kaut pats īpaši nelasu to.Dzejolis ir izjusti uzrakstīts.
 _ameelija  2005-11-15 23:06 
Njaa...Liekaas viss diezgan dzirdeets, bet uzrakstiits tieshaam izjusti.
 Soulmate  2005-11-17 13:04 
Skaisti...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?