noliec galvu un dziedi

Viņš zīmēja smiltīs trīsstūrus. Apaļus trīsstūrus.
Viņš priecājās par to, cik reizēm skaistas varēja būt pavisam elementāras lietas - apaļi trīsstūri.
Kādēļ gan viņam jau agrāk nebija ienācis tas prātā? Apaļi trīsstūri bija dievišķākā forma, kādu skatījusi cilvēka acs.
Viņš zīmēja tos smiltīs ar arvien lielāku degsmi. Viņš sajauca skaitu, un vairs īsti nezināja cik to ir - 666 vai jau vairāk.
Tie pildīja pludmali, arvien tālāk.
Viņš zaudēja laiku un ožu. Viņš nesaoda laiku, un nedzirdēja vairs tikšķam smaržu, smilšu smaržu, kad tās šņirkstēdamas šķēla viņa pirksts, tās dvesmoja, smaržoja pēc smiltīm. Bet viņš to vairs nejuta - viņš zīmēja smiltīs apaļus trīsstūrus.

***

Pār pludmali lidoja kaija. Viņa izpleta baltos spārnus un lūkojās lejup. Cik tālu stiepās pludmale un redzēja skats, kāds dīvainis zīmēja pludmales smiltīs apaļus trīsstūrus.
Cik tālu stiepās skats, pludmalē, pie pašām kāpām stāvēja cilvēki, sadevušies rokās un klusi dziedāja. Viņi neuzdrošinājās kāpt uz smiltīm, lai nesamītu apaļos trīisstūrus, kurus ar tādu centību, kāds bija zīmējis... cik tālu vien sniedzās skats...
Un kaija bijīgi nolieca galvu, un neuzdrošinājusies savēcināt spārnus, lai neizjauktu pasaules aizturēto elpu, mira. Viņa negribēja izjaukt kaut smilšu graudu šai svētumā. Viņa izdzisa jūras dzīlēs.

***

Kluss balts vilnis, kura galotni rotāja balts putu cekuls, kā kaija ar izplestiem spārniem, draiski ieskrēja šai sastingušajā klusumaa.
Tas smiedams pārskrēja par smiltīm krastā un nekautrēdamies nolīdzināja tās gludas kā jūras ūdens glāzē.
Un izdzisa apaļie trīsstūri. Idzisa, lai neatgrieztos :)
Apaļi trīsstūri ir dievišķākā forma, ko cilvēka acs jebkad ir skatījusi.....