Sejas
pagrabos
sirdis stikloti
čab
ķiršu sarkanos dimantos
pieskaros pukstiem
kā rubīnos
burkās starp
sālītiem gurķiem
sīpolu gredzenu
maskas
aizklāj
manas
daudzās
sejas
Viedokļi par dzejoli |
Plaanpraatinjsh |
2005-11-15 18:57 |
Pirmais pantiņš lika sastingt šausmās, jo gatavojos iet uz pagrabu pēc zaptes, tālākais drusku nomierināja, bet beigas atkal uzdzina drebuli - neiešu, iztikšu bez zaptes,jo baidos tur ieraudzīt daudzās sejas.Neiešu.Bail. |
Drusts |
2005-11-15 20:12 |
Ostup, cienīgi! Laikam jau daudziem Cilvēkiem $is Pagraba ie$anas brīdis pamatos ir vesels un Tevis TE for$i uz Dzejots rituāls! |
galvaskauss |
2005-11-15 21:59 |
Orģināli un labi. |
klusaisMiileetaajs |
2005-11-15 21:59 |
Ja Artis Ostups būtu krievu laikos izbēdzis no Stabu ielas pagrabiem, tad varētu domāt, ka dzeja no personīgiem pārdzīvojumiem, bet te - ēstgriba stiprāka par bailēm. :) |
_ameelija |
2005-11-15 23:07 |
UUU - LJOTI labs. LJOTI patika. LJOTI konkreets ;) |
astraja |
2005-11-16 12:47 |
Vai tad dzejolis ir par zapteem un burkaam un par baileem iet uz pagrabu?Manupraat, ne.Pagrabaa iemarineetas staav sirdis un maskas, ko nomainiit attieciigajaa briidii.Cilveeks tik reti kad ir atklaats, ka reizeem shkjiet, ka nekad, taapeec ejot uz pagrabu peec citas maskas mees baidaamies no briizja, kad naaksies taas nomainiit, jo pastaav viens moments, kad tu esi vispaar bez maskas un tajaa briidi ir bail sevi ieraudziit stikla burcinju atspiidumos... |
Ostups |
2005-11-16 15:11 |
astraja bīstami tuvu ir pielavījusies īstajam atšifrējumam :) |
astraja |
2005-11-18 07:47 |
;)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|