Atskaite, kas satricina...

Šodien piecas nolaupītas dvēseles,
Trīsdesmit četri tūkstoši cilvēku skumst,
Viens kritis neesošā karā,
Astoņpadsmit apmaldījās mežā.
Viņa pameta viņu, kļuva par padauzu,
Viņš galu vēl neņēma, bet atrada citu.
Četrdesmit otrais dzīvoklis nodega,
Līdz ar to divi suņi un balta žurka.
Asinis atlējis, Griša iekrita bedrē,
Sešas pēdas zem smiltīm, lai nesmird.
Pasaulē nenāca kazlēns, jo baznīca domāja, ka āzis,
Nokāva kazu un apēda ar asinīm iezīmējot visas mājas.
Kā Kains nokāva Ābelu,
Urla nokāva urlu.
Ak, prieks kur tu rodies?
Viņi viens otru neatpazina.