MS X

visu nakti nenodziest gaisma
manās kā vēja pluinītās domās
tāda kā polārā nakts
nekādas saules un ēnas
smailas un asas kā upmalas grīslis
kaut kur aiz
laix
kā veca un nelasīta vēstule
aizkritis
atmiņas krāsainie stikla gabliņi
[plīsuma griezīgām šķautnēm]
birst un birst
ne aicinātas ne secībā
tāds kaleidoskōps un
atstarojas apziņas spoguļa tukšumā
[reizēm iemaldās kādas svešas
un nepazīstamas kā no citas dzīves]

tava mierīgā elpa blakus
skaita nakts soļus
drīz tāls kaimiņu gailis apsveix
vēl vienu dienu
[bet atmiņas birst un birst
un nepiedod]