par vārdiem

tu neteici gaidītos vārdus,un likies neredzam to,
ka sirds man no laimes ārdās,ka esmu gatava uz jeb ko-
pat iegrožot lepību savu,spītu aizdurvē atstājot,
vairs nejēdzot,ko pati daru ,dzīvi ierasto
izjaucot.
un vāzē tās rozes sārtās naktis atcerēties man liek,
sirdis vienoti sitās kad taktī,kad aizmirsts bij nemiers un miegs.
un tad tu aizbrauci,atstājot mani,klusās šaubās pieverot vārtus,
un es paliku vakara krēslā,jo tu neteici gaidītos vārdus.....