Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tu esi...

tu esi apbrīnojama
ar savu nosvērtību
ar ledus kristāliem
pārklāto acu skatu
kas pauž naidu
bez iemesla...

tu esi apbrīnojama
ar savu vienaldzību
ar dzeloņstieplēs
ieaijāto sirdi
kas pukst pagātnei
bez siltuma...

tu esi apbrīnojama
ar savu aukstumu
ar nakts melnuma
nogurdinātajām lūpām
kas skūpsta sāpes
bez dzīvības...
Viedokļi par dzejoli
 gundina  2005-11-04 13:25 
nu ļoti...līdz sirdsdziļumiem aizkustināja.
 eugen  2005-11-04 13:29 
..mjaa par mirusjiem nickiem vai nu labu vai neko..
 spirkalka  2005-11-04 14:24 
es iedomaaju uzreiz vienu dziivu Piemeeru Shim...:)
 Drusts  2005-11-04 16:37 
ja tā- Spik`-arī iedomājos.. tagad mans "apbriins" liek sakost zobus-tjipa - auksti
paliek..
 AKAA  2005-11-04 21:22 
interesants... man arī kaut ko atgādināja:)
 Lichia  2005-11-05 10:43 
...
In decadence I take thee by the hand
too frail...to gain the promised land
too
frail...to take your pain away
too frail...a sequel of decay
 ugunsliesma  2005-11-05 22:26 
shis dzejolis ir apbrīnojams... vaardi kaa muuzika... tiesi taada agraak biju es...
liidz atnāca viens miiļš cilveeciņš, izkausēja ledus kristālus, pārknieba
dzeloņstieples un sasildiija manu nosalušo sirsninju:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?