pagātnes rētas
Rit asara
viena pēc otras
pār vaigu
un izdziest uz lūpām,
tā ir kā dzīve
bez cerības -
tik sāļa
un reizē rūgta.
Sirdī man
jūtas savādas,
šķiet, kāds to
aizskar ar rokām,
bet, izrādās,
tās tikai atmiņas,
kas staigā
pa pagātnes rētām.
| Viedokļi par dzejoli |
| siberian_mum |
2005-11-02 21:46 |
basām kājām atmiņas laipo,
pār pagātnes kvēlojošajām oglēm,
kailām rokām tavu sirdi
apņem,
rozes ērķši dzemdē asiņu lāses |
| spirkalka |
2005-11-03 09:57 |
basaam kaajaam atminjas laipo,
kailaam rokaam sirdi apnjem kaa klaipu...:) |
| Drusts |
2005-11-03 10:31 |
| Svētdien es mācī$os pēdu masāžu:)-nopietni!:) |
| spirkalka |
2005-11-03 10:59 |
| pamaseesi? |
| zilpodze |
2005-11-03 11:00 |
Manas rētas nav tik ēteriska un katra kaut kā saucas, suņa buča - vai cik tev smuka
bedrīte vaigā:)) Un tā pie zoda - dauzījos ar puikām, pa vidu trāpījās stikla
durvis.
|
| spirkalka |
2005-11-03 11:28 |
| kas Tev shonedeelj par vainaam, zilpodziit, te viiruss, te stikla durvis...:) |
| liecika |
2005-11-03 14:17 |
man sirdī ir vārsti, asinis, baigi spēcīgie muskuļi,`divi kambari un divi
priekškambari, un vēl šis tas.. :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!