Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

lēts tēlojums

Atkal spītīgi nāk kāds rīts
Tāds blāvs, negribēts,
Neziņas plīvuros ievīts
Tēlojot Salomi dejo
Mazliet vilinošu deju
Svilina mani, kārdinot
Uzzināt.
Kārtējais rīts-
nākas iziet
uz ielas.
Pārdoties, atdoties jaunai dienai
Vergot un zemoties tai
Iztapt, pieglaimoties,
vienkārši būt,
Lai jūtu,
Ka dzīva.
Pat negribot.
nokritu, neesmu vairs īsta,
Bet esmu.
Pārdota, degradēta.
Neīsta.

Viedokļi par dzejoli
 Nomads  2005-10-31 13:13 
Viņi visi tā nāk un iet
Un šķiet, ka autentiskums viņiem nav svarīgs, viņiem vispār
nav nekā svarīga - tāpat, kā viņi paši,
Tā neīsti turpinam dzīvot,
es tā nu jau
ilgi
 citagaisma  2005-10-31 13:51 
šausmīgi, bet tā ir...
 Loreta21  2005-10-31 20:12 
mjā ir par ko padomāt!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?