Mans dzejolis 2

Jūs saullēktu šorīt veltīgi gaidiet
Bet jūrā nebūs vairs vētru
Jūs bērnus ar briesmoņiem veltīgi baidiet
Un mušas ar piparu mētru

Jūs veltīgi baidāties nokavēt kuģi
Jo nedzird vairs pulksateņus ejam
Un miruši soļi pa Vecrīgas bruģi
Dzird ārprāta smieklus smejam

Vairs nemirgo zvaigznes pasaules malā
Un nesargā akmeņu siena
Tā apstājas laiks, es redzu, ka galā
Ir vēl viena kosmiskā diena