mazliet neparasti
kā trīs saujas smilšu
viegli pieklauvēju
pie Tavām durvīm
un mazliet neparasti
sajusties labākajam
no burvjiem
mazliet neparasti
ir iegleznot
Tavās acīs smaidu
mazliet neparasti
bet nāve
no manis baidās
Viedokļi par dzejoli |
LapsaE |
2005-10-29 20:03 |
Nāve vienmēr ir līdzās- tvīkusi gaidās, kāpēc Tu tā domā, ka viņa baidās? |
AKAA |
2005-10-29 21:17 |
man patīk Tavu dzejoļu noskaņa... es vienkārši kūstu, patiesi... |
citagaisma |
2005-10-29 23:27 |
Kā silta sveces liesma saulainajā helovīna ķirbī :) |
malva |
2005-10-30 00:24 |
perfektas atskaņas: `smaidu`-`baidās`...ar smaidu nāvi, šķiet, varētu arī biku nobaidīt. tā aizdomīgi reizē jūs ar AKAA par nāvīti. aiz ko tā? |
Drusts |
2005-10-30 10:21 |
TĀ (TĀ!!!) Gribas Dzīvot! |
gelousy |
2005-10-30 10:36 |
perfekti |
keksiite |
2005-11-12 13:46 |
Labais!!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|