Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

apmaldījies..

drūms tumšu egļu mežs

tik biezs,ka gaisma neiespīd

aiz katra koka,kas te krīt

ir pazudušas dvēseles

te akacis,kur to ir simtiem

tās naktī skaļi kliedz

to vaidi atbalsojas gravās

no bailēm neaizmiedz..

ar taustīšanos soli speru

lai neiekristu muklājā

jo tumsa ir tik bieza

un nav ko pasaukt palīgā..

tik rītā ,verot acis

apjucis,samulsis skatos

es esmu maldījies

starp cilvēkiem pilsēt..
Viedokļi par dzejoli
 bumm_bumm  2005-10-29 11:43 
Tu neesi bijis nekad naktī mežā vai ne?
 Drusts  2005-10-29 14:44 
Ir OK- Dzejolis- tie$ām- ar neko lieku un sajūta pasniegta saglabāta-kā vakardienas
maize,kas nepietrūks un nepalix pāri .. vismaz man tā pieņemās nekļūdīgi..pat ja to
raxtijis vīrietis!
 ewilness  2005-10-29 14:47 
.. ir labs :)) ..
 ewilness  2005-10-29 14:47 
.. ir labs :)) ..
 AKAA  2005-10-29 20:49 
ja bišķiņ pieslīpētu... bet noskaņu iedod ne pa jokam!:)
 keksiite  2005-11-12 13:44 
Superīgi pasniegta doma...feini :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?