Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
apmaldījies..
drūms tumšu egļu mežs
tik biezs,ka gaisma neiespīd aiz katra koka,kas te krīt ir pazudušas dvēseles te akacis,kur to ir simtiem tās naktī skaļi kliedz to vaidi atbalsojas gravās no bailēm neaizmiedz.. ar taustīšanos soli speru lai neiekristu muklājā jo tumsa ir tik bieza un nav ko pasaukt palīgā.. tik rītā ,verot acis apjucis,samulsis skatos es esmu maldījies starp cilvēkiem pilsēt..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|