Balāde Dziedrim un karam.

Dvēsele piedzima-
Vēl nebija sācies neolīts.
Pēc tam tad nāca laikmeti
dzelzs un sirdis kaltas
no bronzas.
Man piemājas šķūnī
mētājas Bundžas
No karalaikiem
apkaltas bungas.
Tad nāca kara pulki
Un aizsargkrāsas izlūki
Man lika iemīlēt
Groziņus siet un lūksnes.
Es aizbēgtu ja gribētu.
Bet sirdij pavēlēt
man nav lemts.
Un vēl šobaltdien dikti tas kremt
Ka Dziedri man ieraudzīt
Lika tas Dievs un..
Imīlēt to cik viņš bija tievs!
Tad atnāca Dziedonis-
Ražens un stalts,
bet dziļi sirdī bija viņš salts.
Man mīlu nesniedza-
tik cik es gribēju.
Viņš karā glāba ik katru mirēju
Vai Krievs, Vācs tas bija vai Īrs
Viņš vienmēr bij
Goda vīrs.
Kad atnāca laiki pēc kara
jā laiki man Dziedonis
aizgāja prom.
Bet asaras nelija.Nē.
Tās taupiju Dziedrim.