siltas sajūtas
no klusuma
caur pēdejo
zelta lapu čaboņu,
es nāku Tevi
ziemas lakatā tīt...
ziedu zelts
vēl vāzē vīst,
gaiss vilnas palagos ievīstīts
rīts....
saujā izkusis
kristāliņš sīks,
ar skatienu vienu,
basām kājām brienu
aukstā rītā
pārdot sevi
ikdienas pelēcībai....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|