tālums!

caursistas dubļu sļakatas
meklē sliekām mājas
peļķu atspulgos
dubultojas viņas bēres

komplimenti viņai
asaru vulkānus rauš
acis neļaujas berzei
bet atļaujas pārspīlēt

krami sarokojas
rodas siltums
lietas pārmantojas
rodas retums

tējas malks iesprūst atmiņās
un es pazūdu to paliekās
kā pieredzējis bērns
es mēģinu palēkties līdz debesīm

izdodas kaut vienu reizi apžilbt
reizēm pat vēl vairāk
es gribu visu vēl divreiz skaļāk
bet bēgot kaut kā nesanāk