Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu
Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

īss un īsts

autors: Turorist  [dzejoļi]   2
Kad tauta un laiks apvārdots,
Kad mīlestība un naids apdzejots.
Es palieku ar klusumu sevī.
Viedokļi par dzejoli
 gelousy  2005-10-27 12:48 
"es palieku ar klusumu sevī"- shitaa sajuuta ir ideaala. pati zinu. man patiik, kad
visapkaart itkaa ir trokshnjains bet peekshnji tu saproti ka tu no taa visa vari
aizbeegt nemaz neaizejot prom.. vnk ieklausoties un paliekot ar klusumu sevii..
 AKAA  2005-10-27 13:45 
kodolīgi! precīzi...
ne jau katrs var salikt punktus uz i
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
Reģistrēties oHo.lv portālāReģistrējies šeit!




dzeja.info dzejoļu krātuve ir iepazīšanās portāla oHo.lv sastāvdaļa. Lietošanas noteikumi, privātuma un sīkdatņu politika