maza puisēna mīlestība..

šodien Emīls pacēla biti

pavisam slapju un ļoti vārgu

paņēmis plaukstās nesa to klāt

kā kaut ko ļoti dārgu

necentos slēpt..lai cik tas smagi

- drīz tai jāmirst,jo tai būs auksti

ziemā tā nespēs izdzīvot

bez savas ģimenes,bez savas saimes

citkārt priecīgais puisēns mulst

viņam tas laikam par grūtu

-ja es to sildīšu,mīlēšu?

sirsniņā sāp..to es jūtu

siltajās plaukstās sargāja biti

ienesa mājās,lai būtu tai silti

jautāja -vai drīkstu pie loga likt

lai redz pasauli,lai nav tai skumji..

mazā puisēna sirsniņa tic:

-pie mums viņai būs ļoti labi

negribu pievilt tā cerības

klusi saku..ticēsim abi..