Nāve
WNāveW
Katru dienu tā nāk,
Cita laikā un vietā.
Tā paņem sev vienu, vai arī veselu baru.
Tā nāk gan karā,
Gan mierā.
Kā melna ēna tā pielien,
Kā zibens nozib,
Bet varbūt tā nemaz nav tā?
Varbūt, tas ir viņš?
Kā balts klinšu ērglis.
Kā maigs sniegs.
Jo, iznākums viens-
NĀVE!
| Viedokļi par dzejoli |
| LIFE_KILLS |
2004-06-10 17:01 |
| sanācis smieklīgi! Nāve smaida par šo! |
| Miss_black_angel |
2004-06-10 17:08 |
| Jauki, bet pagaidaam tava uztvere un dzeja ir paaraak paviegla...varbuut ar laiku... |
| Launums13 |
2004-06-10 17:54 |
| Kur teikts, ka nāvei jāraud!!! |
| Lodveida_zibens |
2004-06-10 18:16 |
Teikšu tā. Nāve ir tāda parādība, kuru var aprakstīt tie, kuri vairs neraksta.
Pārējie ir diletanti. Lielāki vai mazāki? Tas ir cits jautājums. Personīgi šeit redzu
lielu diletantismu. |
| Launums13 |
2004-06-10 21:16 |
Istreniba, piedzivojot un atgriezoties no kliniskas naves, es nedomaju, ka tas ir
diletantisms, tas ir tikai tas ko atceros... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!