~*::es jūs neuzrunāju::*~

Kad rudens, čabošās lapas mētādams,
Spēlēs skumīgu dziesmu,
Kad vējš ausīs gaudos
Melanholisku meldiņu,
Tad zini, esmu līdzās..
šis dzejolis nesolās būt īpašs,
Nedz arī varen garš,
Tas tikai pasaka to,
Ko mums čukst vēji..
Un ne jau vārdi ir tie,
Kuri visu izteiks,
Nedz arī es atklāšu ko jaunu,
Bet gan rudens,
Kurš mūs uzrunā,
Uzrunā caur lapām,
Caur vēju dziesmām..