###

autors: spirkalka [dzejoļi]

stingiem pirkstiem
veejaa juukoshaam skropstaam
sevii ieraususies
liidz klusumam meemam
atbalsts man tikai -
pieturas stabs
un siltums -
izsmeekja galaa...
ja es to pametu malaa
nekas vairs nebuus tik labs
nekas vairs nebuus kaa bija
saraavusies es staaveeshu veejaa
un aizejot domaashu -
labi ka shovakar lija

(no comments)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Drusts	2005-10-21 16:59
Lietū rūdītas dienas bez tām Dzīve būtu varbūt tikai gudrs tuksnesis. Man patīk šis dzejolis.
u_n_a	2005-10-21 17:10
skaisti :-)) gribas iet pastāvēt vējā!!!
malva	2005-10-21 17:22
tā kā kaut kas no Skujiņas, tā kā no Čaka. tā kā no `fabrikas meitenes`..., bet vispār jau smalki
citagaisma	2005-10-21 18:04
Drusku bail domāt, ko Tu tai brīdī juti, kad tapa šīs rindas...
spirit	2005-10-22 01:15
njā. dzīves dramatisms. bet ļoti skaisti!
akg	2005-10-22 12:30
mjaa ..domas droshvien nekaadas dziives apliecinoshaas tev tobriid pa galvu nekliida:)) bet shaadi momenti arii labi,ja patiesi..
terex	2005-10-27 14:42
...siltums izsmēķa galā- vientulībai jubileja! Tas bija labs!
Plaanpraatinjsh	2005-11-30 17:11
man arī ir tā gadījies,ka jāpieturas pie staba, bet kā vienmēr Tev sanāk labi.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!