......Kad saule ārā

...Ir grūti Tev! sauc saule ārā
un zāle sauc, kaut balsī vārā!
Bet aizvējā, tur pļavas malā,
kad darbdiena ir beidzot galā,
dzied lakstīgala saldi -
un tu pār manām lūpām valdi...
kā vilņi ezerā, tik līgani un maigi,
man pretīm sniedzas Tavi krūšu gali svaigi...
Jau gurni gurst no gaidu ilgām
un liecas augstāk vēl par smilgām
un lūpas čukst: ņem mani visu droši -
nekad vēl nejutos tik apburoši!