Kad vakarā, klusā siltā,
Mēs šķīrāmies jau tumsā.
Tu aizmirsi rozes sārtās,
Uz mūsu soliņa parkā.
Trīs rozes es glabāju tev,
Trīs asaras savā sirdī,
Kuras pasniegšu tev,
Mūsu tikšanās brīdī.
Tās dienas tik tālu, tālu,
Bet manai sirdij liekas,
Ka vēlreiz caur miglu bālu,
Būs atkal mums jāsatiekas.