Vēstules no provinces

Skaistums, kas slēpts
Zem kokvilnas priekšauta
Mīla bez dzejas
Tas pats, kas balle bez dejas.

Dzīve bez dzīves-
Uz galda stāv trīs liesas pīles
Man dārzā dzied svīres-
Kad iešu pie vīra?

Apsārtis mamuts šoruden
pa manu asterdārzu izbradājas
Jā, viss tik tiešām stājas!
Un aiziet
(Līdz ar Koļu no trešā kilometra)

Mans mīļais,
tu vilies?
Domā, es gaidīšu?
Pretī zvaigznītēm panaivi smaidīšu?

No cietuma tevi, mans princi
Gaidīt nav lemts, ak nē
(Priekš tam jau tas Koļa)
izveļas ikrītu iz mana buduāra.

Tu jautā-
tad kam gan es rakstu?
Savu netīro pirsktu
manās vēstulēs baksti.
Rakstu, lai justu,
lai manas kaunpilnās sajūtas zustu.