Rītdiena

Ir izdzisis
piena ceļš
zem kājām,
nav vairs taciņas
iemītās uz mājām.
Zvaigznēs
bērnības sapnīti
liktenis ir ievijis,
gadusimtenis smaguma
aiz durvīm ir palicis...
Starp mani un durvīm
liels akmenis,
apbružāts,
bez miega sastindzis.
Gar durvīm vēl ēnas dej,
par rītdienu smej?
Balta, pelēka
vai melna - vienalga
tā visa būs manējā
vienīgā,
lolotā
un gaidītā...