Kā vilks esmu dzimis

Es nelūdzu jūs, lai pasaulē nāktu
Kā vilks, kam asinis acīs spīd,
Lai katru nakti no jauna sāktu
Dzīt pēdas, upuru ēnas kad slīd

Man sveši ir vārdi, ja sāk sāpēt
Kādam, kas naktī nepratis slēpties
Alkas pēc asinīm es nemāku slāpēt
Un nevainības ādā sevi es ģērbt

Es pakļaujos likumam, lai barā būtu
Kā vilks, es upuri tālumā jūtu
Cīnos ar brāļiem, lai barvedis kļūtu
Un mēnesgaismai savu gaudienu sūtu

Man zudusi mīla, ja gribas plēst
Mežā svešajam nākas dzīvību dzēst
Brīnumi nenotiek, pat ja nevēlos ēst
Kā vilks esmu dzimis, to nepārvērst