Patiesās sāpes par mums.

Salauztas rokas
Un spīguļi kokā
Vai vērts dzīvi ciest mokās
Un smaidā nosmakt?

Ar papēžiem smailiem tu bradā
tiem dzīvi,
Vai tiešam sevī vēl arī tu mīli?
Nauda tev kabatā žvadz
Bet nāves elpa tev pakusi skar.

Cik dzīvaini dzirdēt
Kā sapņus tiem plosīt.
Un valodu stostīt,bet
bet pasauli pazīt.

Kad sirdī man sāp
Tu pāri man kāp
Ar papēžiem smailiem
Un acīm kas gail.

Vai vērts ir iet nāvē
Lai noklustu sāpes.
Es nēesmu farons
Ne arī hercogs vai barons,
bet mīlēt vēl varu
Jo nav tas par smagu.

Un dzīvi tad atceries
Kad pasaule smiesies
Kāds biji tu muļķis
Un par kapu tavu kļūs piemājas dīķis.