Apburtais loks
Es vairs nevēlos apglabāt
Pīšļus
Tāpēc jaunos ņemu
Tikai uz īsu brīdi
Jo arī viņi negrib manas
Bēres
| Viedokļi par dzejoli |
| galvaskauss |
2005-10-04 21:41 |
Īss un patiesi sāpīgs dzejolis,tāds pats kā dzīve,kad prieki mijas ar bezgalīgām
bēdām.Iedurās sirdī. |
| AKAA |
2005-10-04 21:45 |
| tā viš i |
| zilpodze |
2005-10-04 22:16 |
To jau visiem radiem esmu pateikusi, mani nerociet zemē.
Man nepatiktu, ka mani
pīšļi uzpiestu saistības, ap tiem rušināties un stādīt puķes. |
| AKAA |
2005-10-04 22:48 |
| ak, zilpodze, kāds sarkasms Tev sanācis... |
| galvaskauss |
2005-10-05 06:08 |
Acīmredzot nāksies papildināt, savu iepriekš, rakstīto:- autores, zināmā mērā,pat
izaicinoši teiktais,ka Es vairs nevēlos apglabāt Tāpēc jaunos ņemu Tikai uz īsu brīdi
Jo arī viņi negrib manas Bēres, nav nekas cits kā dvēseles izmisuma kliedziens - tāda
kā aizsargreakcija, aizsargājot kādu īpaši sāpīgu un jūtīgu vietu.Un tieši tāpēc
autore,manuprāt, ir izvēlējusies šādu mazliet neparastu izteiksmes veidu. |
| LapsaE |
2005-10-06 18:31 |
Manuprāt, ar miesu te nav nekāda sakara......
Viss (nu varbūt GANDRĪZ
viss)novecojas.......
Ņemot jaunos uz īsu brīdi, mēs vienkārši aizbēgam no
BĒRĒM.....(nu,katrs tulko pēc savām iz-sajūtām) |
| AKAA |
2005-10-07 07:22 |
| skarbi, vai ne?:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!