Ar klapem uz acem un ausem

Ar klapēm uz acēm un ausēm
mēs sēžam uz melu kaudzēm.
Es neprotu melot, bet mācos,
ar taisnību neuzmācos:

Saldas muļķības ausīs Tev lēju,
visu nakti pat negulēju;
No rīta Tu prasīji vēlreiz;
es cēlu, kas kritis bij` veldrēs.

Tu solīji tālākās zvaigznes
par dažiem pilieniem laimes;
Es šķitos tīra un naiva
kā tikko šķīlusies kaiva.

Tādām klapēm uz acēm un ausēm
mēs sēžam veselām draudzēm...