Rekvieems...

Veejsh smilshu graudus Tavos matos beera,
un viljnji Tavas kaajas glaastiija,
bet luupas dziiviibu no manis dzeera
un acis saldus melus staastiija..

Un ir tik smagi-saapiigi bez gala,
kad zini, ka jau driiz shis briidis mirs,
ka abi staavam saapju kraujas malaa
un mirklis naakamais muus abus shkjirs

Un viljnji leeni apskaus Tavus plecus,
bet mani pleci saapees nodrebees
un Tavas acis-mirdzoshas kaa sveces
veel cauri viljnjiem manaam skumjaam atbildees...

Un tikai viens man paliks draugs, kas visu dziedee,
kaut nav ne liidzcietiigs, nedz arii maigs-
shis draugs, pats nezinot, ikvienu biedee,
jo vinjsh ir tas, kas visu atnjem- LAIKS..

Un tikai sirds veel atcereesies Tevi
un smiltis zuudot man caur pirkstiem skries,
es tajaa mirklii nolaadeeshu sevi,
bet laiks vienalga leeni taalaak ies...

Un taapeec Tevi zaudeeju ar smaidu
un mani pleci speeka pilni ir,
es jaunu dziivi- jaunu laimi gaidu,
jo laika upe muus uz muuzhu shkjir...