sveika...
  
sveika, jūra, 
mans brīvdabas altāri - 
ar skudru uz smilšu takas 
un spārīti uz  smilgas blakus, 
ar ugunsactiņu bākā 
un dzintaru gliemežvākā, 
ar vientuļu  vārnu 
zem eņģeļa spārna, 
ar kaijām 
tavu kuģu trosēs, 
ar rozi - vilnī, 
septembrī  - 
kad krasti 
lūgšanu pilni - 
sveika! 
vienalga, 
vai pasaule visa pelēka 
vai  uzmirdz 
saules zeltā, 
tavu tuvumu meklē te 
kā dzīves pērtie, 
tā izredzētie. 
un  neba kas vairāk 
gaidīts tiek - 
ar to vien, ka esi - 
pietiek. 
sveika!
  
 
  
| Viedokļi par dzejoli |  
	|  AKAA  | 
	2005-09-28 14:13  | 
   
| Skaisti!!!:) |  
	|  u_n_a  | 
	2005-09-28 15:25  | 
   
| kolosāli! |  
	|  zilpodze  | 
	2005-09-28 16:01  | 
   
sveika 
jūra un smiltis! 
dzelszāle kāpās  
velk apkārt  
sev riņķus. 
sausas ilgas 
berž acīs  
kā smiltis, 
sveika vējā! 
gaidīts tiek  
klusi  
bez vārdiem - 
neapjaustais. 
  
 |  
	|  zilpodze  | 
	2005-09-28 16:03  | 
   
| laikam viena jūra :))) un viens krasts |  
	|  jakobine  | 
	2005-09-28 17:07  | 
   
..jauki.. laikam sestdien būs jāaizbrauc uz jūru, dikti sakārdināja šis dzejolis.. :)) |  
	|  betbetmens  | 
	2005-09-28 18:01  | 
   
| ļoti jauks |  
	|  LapsaE  | 
	2005-09-28 19:46  | 
   
Pēc pusstundas atgriezos, lai pateiktu, ka ausīs vēl šalc: SVEIKA, SVEIKa, SVEIka, SVEika, SVeika, Sveika, sveika, s-v-e-i-k-a........... |  
	|  malva  | 
	2005-09-28 23:09  | 
   
| sveik-as (-ks)! ;) |  
	|  malva  | 
	2005-09-28 23:10  | 
   
| sveik-as (-ks)! ;) ko dāvināt dzimšanas dienā? |  
	|  zilpodze  | 
	2005-09-29 09:23  | 
   
| sev vai citam? |  
	|  4everkristaps  | 
	2005-09-29 11:18  | 
   
| izklausaas peec Amandas Aizpurietes, lai gan neesmu tiesiigs spriest... |  
	|  Tava_Stabilitate  | 
	2005-09-29 13:07  | 
   
| Man bija interesanti izlasīt! :) |  
	|  malva  | 
	2005-09-29 13:55  | 
   
| ui! Kristap! traks esi!? bet ceru - Karaliene Tev piedos. un man arī |  
	|  estigirl  | 
	2005-09-29 18:28  | 
   
| sirds gavilee un prataa ataust dziedinoshas atminjas! Paldies |  
	|  zilpodze  | 
	2005-09-30 09:36  | 
   
vai jūs varat iedomāties, cik aizraujošs ir vārds  - juuura! Viens vārds vienmuļā stāstījumā pēkšņi iedod spārnus:)) 
Stāstīju par paralēlām līnijām ko redzam ielās, vados, žogos, ka tas nav no izdomu pieticības, bet no skaudrām ilgām pēc horizonta un juuuras. Visi uzreiz sapņaini smaida - ak, juuura:))))  |  
 
 
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 
 
 
 
 | 
    
 
  
 |