atkal džezpresija

džeza harmonija noklājusies
pār brūno galdu
apsegdama saplaisājušo laku
un tas mazdrusciņ nezināmais
starp pirkstu galiem
un taustiņu muguriņu
ieskanas pilns sāpju
krēslu kājas trīc
klusums saļimst un ceļas
bet nekas nespēj mīkstināt
skaņu triecienus pret sienām
grieztiem un klausītāju pleciem
tik karsts un reibinošs gaiss
tik smags
tik..
bet džeza harmonija izklājas
uz sienām sprēgādama un pulsēdama
viļņojas un lēkā starp galdu kājām
un kurpju šņorēm, starp papēžiem
starp nokritušiem lietussargiem
un neuzslaucītiem putekļiem
starp mani un tevi
aci un acu skatu

[arī kaučkad..]