?! buus, nebuus...? :)

es būšu tev piepūsts matracis
nokura gaisu laist vaļā var
es būšu izdedzināts sērkociņš
kas ik katru tavu soli lemj

acu zīlītes pazūd nemaņā
un logā pēdējā leduspuķe kūst
es rakstīšu lieliem burtiem savu vārdu
un apsolīšos to nenodzēst

rīts pavada ar tādu jokainu melodiju
putni lokās deju ritmos un dzejā raisās
lietus noskalojis manu iedomu bruģi
un vāzē trešajā puķes jau lūst

labrīt mans glāsts
labrīt mana sarkanā lina fraka
labrīt sirds ielāp
kapēc tu man garām nekad neapej?!

rīts pavada ar tādu jokainu melodiju,
bet vakars lakoniskās atmiņās...