..dziesminjas [XIX]..

es paklanos teu
[jūsu augstība]
aiz putekļiem un miglas
es neredzu
to pagriezienu un līkumu
kas būs
es paklanos
tam kalna galam no kuŗa
tālu tik tālas
ka sasniegtas un mērķis
es paklanos
jums
jūsu augstība
nejaušība
es
nepadodos
vārdiem kas [jā]raxtīti un [jā]izrunāti
bet labāk tie nebūtu notikuši

* * *

kaut kur nopil
un sarec kā asinis
atmiņas
tumši sarkanas gandrīz melnas
ir atmiņu takas
atkal nopil no dzīva
kā horizontāla freska
asiņu zīmējums
smiltīs uz bruģa
ielās un ceļos kur eju

[tumšas ir tās vietas
kur nepamostamies]