Tevi pasargā
Atkal jau ēnas...
kluss čuksts,
skatiens tukšs,
aveņu smarža uz lūpām...
Nekas vēl nav beidzies,
tik priecāties steidzies,
jo durvis uz pagātni
stāv pusvirus
un sveces gaismā,
tur atkal ēnas dejo,
skaļi smejot
un sāpes pār saprātu lejot...
Tevi pasargā
ietinot ilūziju plīvurā...
| Viedokļi par dzejoli |
| AKAA |
2005-09-26 18:33 |
| nu neej tai pagātnē... sāpēs ilgāk |
| u_n_a |
2005-09-26 18:45 |
bail pieskarties durvīm
un aizvērt tās,
bail ieraudzīt
ēnu ilūziju plīvurā... |
| AKAA |
2005-09-26 19:10 |
| kādu laiku vēl būs arī ēna pie aizvērtām durvīm ilūziju plīvurā... |
| spirkalka |
2005-09-27 10:49 |
durvis uz pagaatni pusvirus....!!!!
es, starp citu, visu laiku staavu uz Taa
sliekshnja.... un nekas, kaa par briinumu, dzeiva veel... |
| u_n_a |
2005-09-27 12:38 |
dzīva jau paliksi,
bet sāpes arvien ar jaunu spēku šīs durvis tur, neļaujot līdz
galam aizvērt... neizdosies izdzēst sāpīgas atmiņas ... |
| raganinna13 |
2005-09-27 15:42 |
AKAAi taisniba, neej pagatne sapes ilgak... labaka ir tagadne... ar visam savam
sapem... |
| cinis |
2005-09-29 01:33 |
| Turpiniet rakstiit, izdodas. |
| evelina37 |
2005-09-29 10:54 |
| Laiks dziedina visas sāpes. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!