Mokas?

autors: action [dzejoļi]

Es reiz lasīju grāmatu,
Sāsts bija par mīlestību.
It kā nereāli-es domāju,
Tikai tā var notikt uz lapas.
Bet redz` nu reiz tas ar mani notika,
Un secināju, kad tā ir vislielākā slimība.
Ko nu iesākt kad ēst negribas,
Pr skolu vispār prāts nenesas,
Un viss pārējais aizmirstas.
Rādio skan lēnās balādes,
Varbūt vieglāk paņemt un aizmirst,
Bet tas ir kā adatu vilkt ārā.
Es pati sevi vairs nezinu....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
M_o_n_t_a_n_a	2005-09-18 03:28
Patiesi vaardi - zini vienkaarshi neiemiilies NEKAD vairs...es taa centiishos dariit...:)
galvaskauss	2005-09-18 09:29
"Adatas" vietā labāk bija lietot "skabargu", man liekas, ka būtu izteiksmīgāk.
mazaa_riebiigaa	2005-09-18 11:17
liekas taa buutu laba miniatuura, prieksh dzejolja mazliet neskaniigs...
action	2005-09-18 13:06
ir dazaada tipa dzejoli...un ne vienmeer vinjiem jaabuut ar perfektaam atskanjaam un rindu sadaliijumiem!
raganinna13	2005-09-18 14:27
varbut patiesam nav launakas slimibas par iemilesanos, bet ja tas nebutu... vai doma tava dzive butu vieglaka? tev kaut ka vienmer pietruktu. tas ir tikai manas domas...
mazaa_riebiigaa	2005-09-18 18:00
ir ir dazhaada tipa, bet ir arii taadi kurus patiik lasiit un taadi kurus nee. nenjem ljaunaa.
ramonchiks	2005-09-18 18:29
Istu milestibu nevar ta vienkarsi aizmirst,ta Tev vel ilgi ka adata durs sirdi..
angy18	2005-09-21 17:37
Ar milestibu ir problema tada, ka ja ta ir tiesam ta ista, tad viss bus ka vajaga, bet ja nav, tad ir sapju mokosa dzive...
action	2005-09-22 19:20
Nu pilniibaa piekriitu...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!