Uz ielas(tā nav mana patiesā būtība-tā ka nepārprotiet)

Kautkā jau vajag saprast
Un ar jauniem sasniegumiem aprast
Un kaut kur tad klusumā to mieru rast
To patiešām vajag prast.

Un tagad pastāsti tu man
Kam tas viss tavā klusumā skan.
Un lūdzu autogrāfu iedod
Un manu muļķību piedod.

Es zinu tev nēesmu nekas
Bet varbūt pagātnē tas būtu kaut kas
Varbūt pat varētu tas būt tas
Kamdēļ mums vispār dzīvot vērts.

Es pazīstu tevi tik cik uz ekrāna redzu
Un tad kad uz ielas ieraugot tevi
es Kliedzu,kliedzu neprātīgi kliedzu
Un sajūtas citiem tajā brīdī liedzu.

Tad visiem pēc kārtas ar aci tu miedz
Un mirkli lieliskas burvības sniedz.
Bet tomēr sevi pa īstam tu liedz.
Ja pieskaras tev tu skaļi spiedz...