Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

uz palodzes putns sēž un brīnās...

skatos, kaut kas jauks ir iedēstīts manā puķu podiņa
ak, saulespuķe!
nu, tā man dos sēklas, ko grauzt
un miziņas spļaudīt.
vai negribi, jaukais,
ar mani tās taupīt
līdz pavasarim?
ak, nē! labāk apcepsim pannā ar sāli
un sēdēsim uz jumta
zem mēness vaiga, maiga jo maiga
semočkas un viskija glāze
top sausa ik brīdi
un šis tas pīpējams
kairina debesis ar savu netiklo dūmu
konkurējot ar skursteņu graciozitāti
vējš pretējo koku lapās
gleznos etīdes
un manas un tavas basās pēdas
nesals
bet gan jaukās, jo jaukās sarunās klusi mīlēsies
virs trolejbusu gaismām
ar jūtu miligrama precizitāti

14.sept.`05
Viedokļi par dzejoli
 galvaskauss  2005-09-14 14:16 
Tavos gados - tādi plaši sapņi.Tas ir ko vērts! Viskijs, zālīte. Uz jumta kores
mīlēties.Bet ja nogāzīsies lejup klunkur-klunkuriem. Ko tad(?). Tur arī tad būs
jāpaliek visu atlikušo mūžu.
 ALC  2005-09-14 16:22 
un jāsaaug ar zāli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?