Viss mainās...

autors: AKAA [dzejoļi]

Vēl nesen gaidīju
Ikkatru zvanu,
Lai vientulību aizsviestu,
Kaut arī viltu manu.

Bet tagad vēl un vēl
Spiežu telefonā “kluss”,
Lai prāta līksmes dēļ
Ar sevi pašu dzīrotu…

Mazā vardīte – sirds
Dubļos noslēpusies dziļi,
Līdz sausums mitēsies
Un mīlas lietus nolīs…

Tas nolīt var pēc gada,
Var nenolīt nekad…
Bet manī prieks ir patiess,
Un tuksnesī zied kaktuss!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
spirkalka	2005-09-12 08:41
cik izjusti:)
AKAA	2005-09-12 09:01
tā nu sanāca...:)
sadangel	2005-09-12 17:43
mazaa vardiite-sirds..un tas,ka tas lietus var noliit jebkad un nekad reizee..nu ko..viela paardomam.8)
AKAA	2005-09-12 20:54
Discowery iespaidā tā vardīte:)))
galvaskauss	2005-09-13 07:11
Kur tad īsti- dubļos vai tuksnesī!?
AKAA	2005-09-13 09:36
sākumā ir dubļi, tad tuksnesis, tad atkal dubļi:))
spirkalka	2005-09-13 14:48
vispaar - kas ir dziive bez miilas lietus?!:)
AKAA	2005-09-13 15:49
spirkalka - ziedošs kaktuss! bet līdz tam jānonāk:)) ...lietus nolijis...
betbetmens	2005-09-14 07:34
kaktusa ziedēšanas krāšņumu varam baudīt tikai vizuāli, es labāk gribētu būt ozols, vismaz reizi gadā, jāņu naktī...
spirkalka	2005-09-14 10:52
bbm, lai tev zarus aplauzh?!
betbetmens	2005-09-14 14:02
es būtu gatavs ciest mirkļa tuvības vārdā
AKAA	2005-09-14 18:48
mirkļa tuvībai maza vērte
medus65	2005-09-18 15:19
BET TOTIES KAADA KAISLE.
AKAA	2005-09-19 19:01
tas gan!!!!!!!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!